Visas lietas, kas ir skaistas, man ar Tevi saistās…
Siltie pankūku rīti, pašas ceptā maize. Ceļmallapa pie nobrāztā ceļgala, kad nokritu, mācoties braukt ar velosipēdu. Omīt, kad Tu man ļauj ar Tavām lietām spēlēties, es, iespējams, saprotu, ka Tev tās nozīmē kaut ko lielāku un svarīgāku nekā es šobrīd spēju aptvert… bet Tu ļauj. Un man nav ne jausmas, vai man pietiks pacietības, ko dodu Tev savos zīmējumos, keramikas darbiņos un cepumos, kas ne pēc kā negaršo.
Opīt, kad Tu joko un smejies. Tad šķiet, ka šajā pasaulē nav nekā ļauna. Un kad Tu mani kutini vai gaisā met, es gribētu kaut apstājas laiks. Ja varētu es samainītu vietām stundas ar minūtēm, gadus ar mēnešiem.
Tikai nesaki mammai un tētim, bet reizēm man šķiet, ka mani Tu mīli “mazdruscīt” vairāk, saģērb mani “mazdruscīt” siltāk, ļauj skatīties “multenes” ilgāk un apskauj “mazdruscīt” ciešāk.
Pasaku Valstība sveic visus seniorus viņu īpašajā dienā. Paldies Jums, ka esat!
