“Taureņu” grupas skolotājas ļaujas bērnu trakulīgumam un aizrautībai. Tāpēc “Taureņu” grupai otrais pusgads pagājis ne mazāk aizrautīgi kā pirmais.
Pastāstīsim par dažiem aizraujošiem notikumiem.
Februārī iesākām ļoti draudzīgi, protams, protams, draudzība nebeidzās ar februāri, bet tajā mēnesī mēs svinējām draudzības dienu. Bērni rakstīja vēstulītes saviem draugiem un PII kolektīvam, kuras aprija “Draudzības” pastkastīte. Devās draudzības pārgājienā, kurā lika lietā savas digitālās prasmes, meklējot mežā paslēptus QR un nolasot tos ar viedierīci, viņi noskaidroja draudzības vārdā veicamos uzdevumus. Viens no tiem kļuva ļoti mīļš, kuru vēlētos atkārtot vēl un vēl – izmantojot norādes (taisni, pa labi, pa kreisi, stop, atpakaļ) draugs savu draugu, kuram aizsietas acis, vadīja no punkta A uz punktu B. Tas gan prasīja lielu uzticēšanos, bet tā jau ir daļa no patiesas draudzības. Taču februāra izskaņā bērni vienojās ar šo pastkasti un tika deleģēti pastnieku lomai, lai iznēsātu pastu visam bērnudārzam. Kas tur bija darba, šīs karstās, silto vārdu piepildītās vēstulītes nācās sašķirot, nevilšus liekot lietā lasītprasmi, kuru par laimi “Taureņu” bērni pastarpināti tika trenējuši ikdienā.
Protams, kā jau “Taureņu” (lielo skolnieku) grupai piedien, bērni zināja, ka pastnieks nav vienīgā profesija, tādēļ mēneštēmas ietvaros izpētot profesijas, “Taureņi” apciemoja VUGD Ādažu brigādi. Vēl pirms tam prātojot, ko šiem brašajiem vīriem varētu aiznest, tika nolemts, ka siera cepumi tiem lieti noderēs. Tā nu bruņojušies ar apņēmību, saviļņojumu un siera cepumiem, bērni devās ceļā. Ak, paldies, paldies viesmīlīgajiem Ādažu ugunsdzēsējiem, laikam siera cepumi darīja savu! Bērnus uzņēma kā augsta ranga inspekciju, izrādot visu aprīkojumu un tehniku, kas bija vīru rīcībā.
Tā nu uzņēmuši apgriezienus, sākām kaldināt jaunus plānus – kas vēl mums ir pa spēkam...?
Pašiem to līdz galam vēl nenojaušot, izrādījās, ka doties ceļojumā ar vilcienu mums arī ir pa spēkam. Vienā jaukā dienā viss “Taureņu” sastāvs pameta viesmīlīgās bērnudārza telpas, pat neatskatoties, jo sajūsma un satraukums tos bija pārņēmusi līdz pat papēžiem un skolotājām negribējās, lai atskatoties kāds pamana kā nosirmo viņu mati. Jo jāatzīst, ka satraukums bija arī mums, tik varenliela atbildība priekšā. Par laimi “Taureņu” grupa bija gatavojusies šim braucienam jau iepriekš, piedaloties “Latvijas Dzelzsceļa” rīkotajā izglītojošajā interaktīvajā nodarbībā par drošību un kārtību saskarsmē ar dzelzceļiem, to atcerējušās, skolotājas uzelpoja, iztaisnoja mugurkaulu un droši devās piedzīvojumam tieši pretī.
Nevarētu sacīt, ka šī ekskursija bija vien uz saviļņojuma pamata kādā aptumsuma brīdi kaldināta. Tai bija arī kāds uzdevums, paralēli virsmērķim (iegūt jaunu pieredzi, izbaudīt piedzīvojumu), bērniem bija uzdevums saklausīt, pamanīt, atpazīt putnus un salasīt dabas materiālus māmiņdienas slepenajam dāvanu projektam. Nu ko lai saka... Brīnišķīgs piedzīvojums izdevās.
Bet tie jau nebūtu “Taureņi”, ja drīz vien neļautos jaunai avantūrai. Viens divi un uz Latvijas Nacionālo dabas muzeju atkal prom. Tā putnu tēma neliek mierā, tur vēl tik daudz ko pētīt un izzināt. Paldies dabas muzejam par uzņemšanu un autobusa šoferim, kurš pēc personīgas ekspedīcijas pa Rīgas centra ielām, atrada Bermudu trijstūrī apslēpto dabas muzeju un tomēr ieradās mums pakaļ, lai laimīgus un jaunām zināšanām piepildītus nogādātu mūs atpakaļ mīļajā dārziņā.
Kur nepaguvuši ne atģisties, ka jau izlaidums pie durvīm klauvēdams pieprasīja savus 7 “Taureņu” jauntapušos skolniekus sveikt un jaunā dzīvē palaist. Bet draudzība jau ar to nebeidzas, kamēr skolnieki atklāja sevī kinozvaigžņu dotības gatavojot jautru filmiņu izlaidumam, tikmēr pārējie draugi slepus gatavoja dāvanas un dzejas rīmes, lai godam sveiktu draugus.
Heisā hopsā, esi sveika, vasara!
Rakstu sagatavoja skolotājas Ieva un Daina
