ZIEMASSVĒTKI KAĶĪŠU DZIRNAVĀS

      Gaidot Ziemassvētkus, bērni čakli darbojās – gatavoja eglīšu rotājumus, ielūgumus, dāvaniņas vecākiem un cepa gardas piparkūkas. Svētku dienā bērni vecākus iepriecināja ar koncertu un aizveda tos laikos, kad vienam kaķītim bija dzirnavas. Tās gāja dien un nakti – murrā, murr… Tur bija riekstu gaņģi un mandeļu gaņģi. Pats melderis baltā kažokā staigāja un skaitīja maisus – riekstu maisus un mandeļu maisus. Pa vakariem visos logos mirdzēja zelta ugunis. Dzirnas dūca, ūdens stabulēja un kaķīša meitiņas dancoja ar jauniem kaimiņiem. Tad baltās dzirnavās stāvēja zaļa eglīte ar zelta riekstiem un mirdzošām svecītēm. Un rūķi sēdēja kaktā, vēroja, kā saimnieko peles un dejo kaķīši.  Un kā jau katru gadu, neiztika arī bez Ziemassvētku vecīša ierašanās, kuram līdzi bija atnākusi rūķenīte: sārtiem vaigiem, zinātkārām acīm,  darbīgām rokām un skanīgu balsi. Bērnu lielais prieks, jo sirds ar sirdi satikās un mīlestība vairojās kaķīša dzirnavās!

Priecīgus, mīļus, sirdssiltus Ziemassvētkus!

Katram mīlēt un mīlētam būt!

„Pasaku Valstības” kolektīvs

Advertisements
%d bloggers like this: