VECMĀMIŅU UN VECTĒTIŅU PĒCPUSDIENA

    Kurš mūs vienmēr pacienā ar saldumiem vai kaut ko patiesi gardu, ja ne vecmāmiņa. Kurš spēj uzmeistarot kādu mantu no koka, ja ne vectētiņš. Šos cilvēkus mīlam un cienām, un cenšamies palīdzēt un iepriecināt, jo viņi ir dzīves gudrību devēji, spēcīgs ģimenes balsts, mīlestības avots un mazbērnu vislielākie lutinātāji.

    Šogad, krāsaino rudentiņu bērni sagaidīja ar jaukiem svētkiem, iepriecinot vecmāmiņas un vectētiņus svētku pēcpusdienā. Tie bija īpaši svētki, jo bērni tiem gatavojās ar patiesu mīlestību.

    Zāle pildījās ar viesiem, visi krēsli bija aizņemti un koncerts varēja sākties. Vecmāmiņas un vectētiņi klausījās dažādu pasaku fragmentus, kuri bija ietīti pasaku kamoliņā, kurš uzminēja pasakas  nosaukumu, dāvanā saņēma rudens rūķa dāvanu – grāmatu. Bērni dziedāja sirsnīgas dziesmas, skaitīja dzejoļus, gāja rotaļās un dejoja. Arī svētku viesiem bija iespēja uzdancot ar krāsainajām rudens lapiņām. Pēc svētku koncerta bērni, vecmāmiņas un vectētiņus paņēmuši aiz rokas, veda uz savu grupiņu, kur norisinājās kopīga radošā darbošanās. „ Cālīšu” grupā tapa krāsaini rudens koki,  „ Mārīšu” grupā – magnētiņi, zvaigznītes formā, bet „ Taureņu” grupā – plakāti ar mazbērna, vecmāmiņas un vectētiņa plaukstu nospiedumiem.

    Mīlēsim un rūpēsimies par saviem vecvecākiem! Un neaizmirsīsim, ka ne vienmēr ir vajadzīgi svētki, lai iepriecinātu mīļos cilvēkus.

Metodiķe: Sanda Sīle

Advertisements
%d bloggers like this: