Ziemassvētku skaņās!

No septītajām debesīm uz leju

Ar mīlestību pilnas pārslas krīt.

Nāk Ziemassvētki pa šo debess eju,

Šo pasauli ik gadu apraudzīt.

 

Ar pilnu maisu dāvanām pār plecu,

Ar zvanu skaņām egļu zariņos,

Nāk Ziemassvētki pa šo ceļu ierasto,

Un visus lasa kopā bariņos.

 

     Kopā bariņos, 17. decembrī, pulcējās gan lieli, gan mazi, lai  nosvinētu ilgi gaidītos Ziemassvētkus. Visi bērni ar prieku piedalījās uzvedumā „Mājiņa mežmalā”. Kā izrādījās mājiņā dzīvoja pavisam noskumis Mājas Gariņš. Sen krāsni neviens tur netika kurinājis, sen mazi nebija cepis.  Arī bērnu balsis tur sen nebija skanējušas. Gariņš domāja: ”Vai tiešām  visu mūžu mājiņa stāvēs viena?” Ziemassvētku vakars kluss un sniegots. Rau, rau, bet kas tad tur tā garām cilpo? Mājiņai garām gāja gan zaķi, rūķi, lāču saime, pat vējš bija apmeties ap mājiņas stūri, bet nevienam mājiņa nebija pievilcīga. Līdz beidzot garām gāja cilvēki: mamma ar diviem bērniem, aizmaldījušies Ziemassvētku vakarā, meklējot eglīti. Ieraudzījuši mājiņu, tie ar lielāko prieku palīdzēja Mājas Gariņam aizdedzināt kamīnā liesmiņu. Ciemiņi bija aizkustinājuši gariņa sirsniņu. Viņš apsēdās un aizdomājās kas ir īsta laime? Ilgi nedomājot, aptvēra viņš to:

Man ir kur atgriezties,

Man ir kam uzticēties,

Es esmu laimīgs,

Jo mājas ir man.

Izskanot bērnu dziesmām, spraigām dejām, kopīgām rotaļām ar Ziemassvētku vecīti, iestādes vadītāja teic: ”Lai Mājas Gariņš mīt katrā Jūsu ģimenē un sirds siltums katrā jūsu domiņā! Ļoti lielu paldies visiem pirmsskolas labvēļiem, viņu dāsnajām sirdīm par sniegto atbalstu un prieka radīšanu katrā bērna sirsniņā!”

Uz satikšanos atkal citos brīnuma gaidīšanas svētkos!

                                                                              Metodiķe: Sanda Sīle

Advertisements